Haloterapija ir kļuvusi populāra kā terapeitiska metode, taču zinātniskajā vidē tā joprojām ir pretrunīga tēma, jo pētījumu par tās efektivitāti ir maz, un pierādījumi nav pietiekami spēcīgi. Daži eksperti uzskata, ka šī terapija var būt efektīva tikai kā relaksējošs pasākums, bet ārstnieciskie rezultāti varētu būt saistīti ar placebo efektu. Tomēr daudzi ārsti, līdzīgi kā Fēlikss Bočkovskis, ir novērojuši uzlabojumus pacientiem ar elpošanas ceļu problēmām pēc sāls terapijas. Pastāv vairākas teorijas, kas mēģina izskaidrot šo pozitīvo ietekmi. Viena no populārākajām teorijām ir tāda, ka sāls daļiņas var palīdzēt iznīcināt kaitīgos mikroorganismus plaušās vai samazināt iekaisumu un gļotu veidošanos. Sāls pretiekaisuma īpašības ir labi zināmas, un, piemēram, skalošana ar sāls šķīdumu parasti palīdz samazināt iekaisumu kaklā un degunā. Amerikas Plaušu asociācija atbalsta teoriju, ka sāls daļiņas, ieelpojot, piesaista ūdeni elpceļos, palīdzot sašķidrināt gļotas, tādējādi atvieglojot klepu, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai cistisko fibrozi. Krievijā haloterapija tiek intensīvi pētīta kopš 1990. gadiem, sadarbojoties dažādiem speciālistiem un zinātniskām institūcijām, piemēram, Sanktpēterburgas Valsts medicīnas universitātei un Maskavas Pulmonoloģijas institūtam. Krievu pētnieki ir secinājuši, ka sausā akmens sāls aerosols stimulē elpošanas ceļu aizsardzības mehānismus, kā arī palīdz samazināt iekaisumu, uzlabo imunitāti un veicina elpošanas sistēmas veselību. Tāpat tiek uzsvērts, ka šis aerosols pozitīvi ietekmē arī citas ķermeņa sistēmas, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmu un kuņģa-zarnu traktu, kā arī uzlabo psihoemocionālo stāvokli, samazinot stresu. Saskaņā ar Krievijas pētījumiem pozitīvi rezultāti tiek novēroti 75–90 % gadījumu.